Tā kā globālās klimata pārmaiņas un iedzīvotāju skaita pieaugums rada arvien lielākas problēmas lauksaimnieciskajai ražošanai, lauksaimnieki visā Indijā aktīvi ievieš inovatīvas tehnoloģijas, lai uzlabotu ražu un resursu efektivitāti. Starp tām augsnes sensoru izmantošana strauji kļūst par svarīgu lauksaimniecības modernizācijas sastāvdaļu un ir sasniegusi ievērojamus rezultātus. Šeit ir daži konkrēti piemēri un dati, kas parāda, kā augsnes sensorus var izmantot Indijas lauksaimniecībā.
Pirmais gadījums: precīzā apūdeņošana Maharaštrā
Pamatinformācija:
Maharaštra ir viens no Indijas lielākajiem lauksaimniecības štatiem, taču pēdējos gados tā ir saskārusies ar nopietnu ūdens trūkumu. Lai uzlabotu ūdens izmantošanas efektivitāti, vietējā pašvaldība ir sadarbojusies ar lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmumiem, lai veicinātu augsnes sensoru izmantošanu vairākos ciematos.
Ieviešana:
Pilotprojektā lauksaimnieki savos laukos uzstādīja augsnes mitruma sensorus. Šie sensori spēj reāllaikā uzraudzīt augsnes mitrumu un pārsūtīt datus uz lauksaimnieka viedtālruni. Pamatojoties uz sensoru sniegtajiem datiem, lauksaimnieki var precīzi kontrolēt apūdeņošanas laiku un apjomu.
Efekts:
Ūdens taupīšana: Pateicoties precīzai apūdeņošanai, ūdens patēriņš ir samazināts par aptuveni 40 %. Piemēram, 50 hektāru saimniecībā ikmēneša ietaupījums ir aptuveni 2000 kubikmetri ūdens.
Uzlabota kultūraugu raža: Pateicoties zinātniskākai apūdeņošanai, kultūraugu raža ir palielinājusies par aptuveni 18 %. Piemēram, vidējā kokvilnas raža ir palielinājusies no 1,8 līdz 2,1 tonnām uz hektāru.
Izmaksu samazinājums: Lauksaimnieku rēķini par elektrību sūkņiem ir samazinājušies par aptuveni 30 %, un apūdeņošanas izmaksas uz hektāru ir samazinājušās par aptuveni 20 %.
Atsauksmes no lauksaimniekiem:
“Agrāk mēs vienmēr uztraucāmies par nepietiekamu vai pārāk biežu apūdeņošanu, bet tagad ar šiem sensoriem mēs varam precīzi kontrolēt ūdens daudzumu, kultūraugi aug labāk un mūsu ienākumi ir palielinājušies,” sacīja viens projektā iesaistītais lauksaimnieks.
2. gadījums: precīzā mēslošana Pendžabā
Pamatinformācija:
Pendžaba ir Indijas galvenā pārtikas ražošanas bāze, taču pārmērīga mēslošana ir novedusi pie augsnes degradācijas un vides piesārņojuma. Lai atrisinātu šo problēmu, vietējā pašvaldība ir veicinājusi augsnes barības vielu sensoru izmantošanu.
Ieviešana:
Lauksaimnieki savos laukos ir uzstādījuši augsnes barības vielu sensorus, kas reāllaikā uzrauga slāpekļa, fosfora, kālija un citu barības vielu daudzumu augsnē. Pamatojoties uz sensoru sniegtajiem datiem, lauksaimnieki var precīzi aprēķināt nepieciešamo mēslojuma daudzumu un precīzi lietot mēslojumu.
Efekts:
Samazināta mēslojuma izmantošana: Mēslojuma izmantošana ir samazinājusies par aptuveni 30 procentiem. Piemēram, 100 hektāru saimniecībā ikmēneša ietaupījums mēslojuma izmaksās sasniedza aptuveni 5000 USD.
Uzlabota kultūraugu raža: Pateicoties zinātniskākai mēslošanai, kultūraugu raža ir palielinājusies par aptuveni 15 %. Piemēram, kviešu vidējā raža ir palielinājusies no 4,5 līdz 5,2 tonnām uz hektāru.
Vides uzlabošana: Ir ievērojami atrisināta pārmērīgas mēslošanas izraisītā augsnes un ūdens piesārņojuma problēma, un augsnes kvalitāte ir uzlabojusies par aptuveni 10 %.
Atsauksmes no lauksaimniekiem:
“Iepriekš mēs vienmēr uztraucāmies par to, ka nelietosim pietiekami daudz mēslojuma, bet tagad ar šiem sensoriem mēs varam precīzi kontrolēt izmantotā mēslojuma daudzumu, kultūraugi aug labāk un mūsu izmaksas ir zemākas,” sacīja viens projektā iesaistītais lauksaimnieks.
3. gadījums: Reaģēšana uz klimata pārmaiņām Tamilnādā
Pamatinformācija:
Tamilnāda ir viens no Indijas reģioniem, ko visvairāk skar klimata pārmaiņas, un tajā bieži notiek ekstremāli laikapstākļi. Lai tiktu galā ar ekstremāliem laikapstākļiem, piemēram, sausumu un spēcīgām lietavām, vietējie lauksaimnieki izmanto augsnes sensorus reāllaika uzraudzībai un ātrai reaģēšanai.
Ieviešana:
Lauksaimnieki savos laukos ir uzstādījuši augsnes mitruma un temperatūras sensorus, kas reāllaikā uzrauga augsnes stāvokli un pārraida datus uz lauksaimnieku viedtālruņiem. Pamatojoties uz sensoru sniegtajiem datiem, lauksaimnieki var savlaicīgi pielāgot apūdeņošanas un drenāžas pasākumus.
Datu kopsavilkums
| Štats | Projekta saturs | Ūdens resursu saglabāšana | Samazināta mēslojuma lietošana | Ražas pieaugums | Lauksaimnieku ienākumu pieaugums |
| Maharaštra | Precīza apūdeņošana | 40% | - | 18% | 20% |
| Pendžaba | Precīza mēslošana | - | 30% | 15% | 15% |
| Tamilnāda | Reaģēšana uz klimata pārmaiņām | 20% | - | 10% | 15% |
Efekts:
Samazināti ražas zudumi: Savlaicīgi pielāgojot apūdeņošanas un drenāžas pasākumus, ražas zudumi samazinājās par aptuveni 25 procentiem. Piemēram, 200 hektāru saimniecībā ražas zudumi pēc spēcīgām lietavām samazinājās no 10 procentiem līdz 7,5 procentiem.
Uzlabota ūdens resursu apsaimniekošana: Pateicoties reāllaika uzraudzībai un ātrai reaģēšanai, ūdens resursi tiek pārvaldīti zinātniskāk, un apūdeņošanas efektivitāte ir palielinājusies par aptuveni 20 %.
Lauksaimnieku ienākumi palielinājās: Lauksaimnieku ienākumi palielinājās par aptuveni 15 %, pateicoties samazinātiem ražas zudumiem un lielākai ražai.
Atsauksmes no lauksaimniekiem:
“Agrāk mēs vienmēr uztraucāmies par spēcīgām lietavām vai sausumu, bet tagad, pateicoties šiem sensoriem, mēs varam savlaicīgi pielāgot mērījumus, samazināt ražas zudumus un palielināt mūsu ienākumus,” sacīja viens projektā iesaistītais lauksaimnieks.
Nākotnes perspektīvas
Tehnoloģijām attīstoties, augsnes sensori kļūs viedāki un efektīvāki. Nākotnes sensori spēs integrēt vairāk vides datu, piemēram, gaisa kvalitāti, nokrišņus utt., lai sniegtu lauksaimniekiem visaptverošāku lēmumu atbalstu. Turklāt, attīstoties lietu interneta (IoT) tehnoloģijai, augsnes sensori varēs savienoties ar citu lauksaimniecības aprīkojumu, lai nodrošinātu efektīvāku lauksaimniecības pārvaldību.
Nesenā konferencē uzstājoties, Indijas lauksaimniecības ministrs sacīja: “Augsnes sensoru izmantošana ir svarīgs solis Indijas lauksaimniecības modernizācijā. Mēs turpināsim atbalstīt šīs tehnoloģijas attīstību un veicināsim tās plašāku pielietojumu, lai panāktu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību.”
Noslēgumā jāsaka, ka augsnes sensoru pielietošana Indijā ir sasniegusi ievērojamus rezultātus, ne tikai uzlabojot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti, bet arī uzlabojot lauksaimnieku dzīves līmeni. Tehnoloģijām turpinot attīstīties un izplatīties, augsnes sensoriem būs arvien lielāka loma Indijas lauksaimniecības modernizācijas procesā.
Lai iegūtu plašāku informāciju par meteoroloģiskajām stacijām,
lūdzu, sazinieties ar Honde Technology Co., LTD.
Email: info@hondetech.com
Uzņēmuma tīmekļa vietne:www.hondetechco.com
Publicēšanas laiks: 2025. gada 17. janvāris