Ziemeļmaķedonijā lauksaimniecība kā nozīmīga nozare saskaras ar izaicinājumu uzlabot ražošanas efektivitāti un lauksaimniecības produktu kvalitāti. Nesen inovatīva tehnoloģija — augsnes sensors — nemanāmi izraisa lauksaimniecības pārmaiņu vilni šajā zemē, sniedzot jaunu cerību vietējiem lauksaimniekiem.
Precīza sēja ļauj maksimāli izmantot zemes potenciālu
Ziemeļmaķedonijas topogrāfija un augsnes apstākļi ir sarežģīti un daudzveidīgi, un augsnes auglība un mitrums dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Agrāk lauksaimnieki lauksaimniecības darbību veikšanā paļāvās uz pieredzi, un bija grūti precīzi apmierināt kultūraugu vajadzības. Tas krasi mainījās, kad lauksaimnieki ieviesa augsnes sensorus. Šie sensori reāllaikā var uzraudzīt tādus galvenos rādītājus kā augsnes pH, slāpekļa, fosfora un kālija saturs, mitrums un temperatūra. Ar sensoru sniegtajiem datiem lauksaimnieki var precīzi noteikt, kuras kultūraugu šķirnes ir piemērotas stādīšanai dažādos zemes gabalos, un izstrādāt personalizētas mēslošanas un apūdeņošanas programmas. Piemēram, apgabalā, kur augsnē ir maz slāpekļa, sensoru dati mudina lauksaimnieku palielināt slāpekļa daudzumu un pielāgot apūdeņošanas biežumu, pamatojoties uz augsnes mitrumu. Rezultātā kultūraugu raža zemes gabalā ir palielinājusies par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, un produkcija ir labas kvalitātes un konkurētspējīgāka tirgū.
Samaziniet izmaksas un uzlabojiet lauksaimniecības ekonomiskos ieguvumus
Ziemeļmaķedonijas lauksaimniekiem ražošanas izmaksu samazināšana ir galvenais, lai uzlabotu ienesīgumu. Augsnes sensoru izmantošana palīdz lauksaimniekiem precīzi izmantot resursus un izvairīties no atkritumiem. Vīnogu plantācijās īpašnieki agrāk bieži vien pārmērīgi ieguldīja līdzekļus mēslošanā un apūdeņošanā, kas ne tikai palielināja izmaksas, bet arī varēja negatīvi ietekmēt augsni un vidi. Uzstādot augsnes sensorus, dārznieki var precīzi kontrolēt izmantotā mēslojuma un ūdens daudzumu, pamatojoties uz sniegto informāciju par augsnes barības vielām un mitrumu. Gada laikā mēslojuma izmantošana samazinājās par 20%, apūdeņošanas ūdens tika ietaupīts par 30%, un vīnogu raža un kvalitāte netika ietekmēta vispār. Īpašnieki ir gandarīti, ka augsnes sensori ne tikai samazina ražošanas izmaksas, bet arī padara vīna dārzu apsaimniekošanu zinātniskāku un efektīvāku.
Lai risinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību
Tā kā klimata pārmaiņu ietekme kļūst izteiktāka, lauksaimniecība Ziemeļmaķedonijā saskaras ar lielāku nenoteiktību. Augsnes sensori var palīdzēt lauksaimniekiem labāk tikt galā ar klimata pārmaiņu radītajām problēmām un nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību. Kviešu audzēšanas apgabalos pēdējos gados biežie ekstremālie laikapstākļi ir izraisījuši krasas augsnes mitruma un temperatūras svārstības, kas nopietni ietekmē kviešu augšanu. Lauksaimnieki izmanto augsnes sensorus, lai reāllaikā uzraudzītu augsnes stāvokli, un, kad sensors konstatē, ka augsnes temperatūra ir pārāk augsta vai mitrums ir pārāk zems, lauksaimnieks var laikus veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, ēnojumu un dzesēšanu vai papildu apūdeņošanu. Tādā veidā, pat nelabvēlīgos laikapstākļos, kviešu ražošana šajā reģionā joprojām saglabā relatīvi stabilu ražu, samazinot klimata pārmaiņu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu.
Lauksaimniecības eksperti norādīja, ka augsnes sensoru pielietošana Ziemeļmaķedonijā sniedz spēcīgu atbalstu vietējās lauksaimniecības pārejai no tradicionāliem modeļiem uz precīzu, efektīvu un ilgtspējīgu mūsdienīgu lauksaimniecību. Paredzams, ka, turpinot veicināt un popularizējot šo tehnoloģiju, tā veicinās lauksaimniecības nozares kvalitatīvu lēcienu Ziemeļmaķedonijā, sniegs lielāku ekonomisko labumu lauksaimniekiem un veicinās lauksaimniecības ekoloģiskās vides aizsardzību. Tiek uzskatīts, ka tuvākajā nākotnē augsnes sensori kļūs par standartu lauksaimnieciskajā ražošanā Ziemeļmaķedonijā, palīdzot vietējai lauksaimniecībai sākt jaunu, spožu nodaļu.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 11. marts