ES finansēta iniciatīva pārveido veidu, kā pilsētas risina gaisa piesārņojuma problēmu, iesaistot iedzīvotājus augstas izšķirtspējas datu vākšanā par bieži apmeklētām vietām – apkaimēm, skolām un mazāk zināmām pilsētu nostūriem, ko oficiālā uzraudzība bieži vien nepamana.
ES lepojas ar bagātu un progresīvu vēsturi piesārņojuma monitoringā, piedāvājot vienu no vismodernākajiem un detalizētākajiem pieejamajiem vides datu kopumiem. Tomēr ir daudz iespēju uzlabojumiem.
Oficiālu mērījumu trūkums mikrovides monitoringā. Datu detalizācijas līmenis dažreiz neatbilst nepieciešamajam padziļinātai politikas analīzei vietējā līmenī. Šī problēma daļēji rodas tāpēc, ka oficiālo gaisa piesārņojuma monitoringa staciju izvietojums ir reti izvietots. Tāpēc ir grūti panākt reprezentatīvu gaisa kvalitātes aptvērumu visās pilsētās, īpaši, ja runa ir par detalizētu gaisa kvalitātes datu iegūšanu detalizētākā apkaimju līmenī.
Turklāt šīs stacijas tradicionāli ir paļāvušās uz sarežģītu un dārgu stacionāru aprīkojumu gaisa kvalitātes mērīšanai. Šī pieeja ir prasījusi, lai datu vākšanas un uzturēšanas uzdevumus veiktu personas ar specializētu zinātnisko pieredzi.
Pilsoniskā zinātne, kas dod iespēju vietējām kopienām apkopot augstas izšķirtspējas datus par savu vidi, varētu palīdzēt risināt šīs problēmas. Šī vietējā pieeja varētu palīdzēt sniegt detalizētu telpisko un laika ieskatu apkaimes līmenī, papildinot plašākus, bet mazāk detalizētus datus no oficiālajiem pašvaldību avotiem.
ES finansētais CompAir projekts izmanto pilsoniskās zinātnes spēku dažādās pilsētu teritorijās – Atēnās, Berlīnē, Flandrijā, Plovdivā un Sofijā. “Šo iniciatīvu atšķir tās iekļaujošā iesaistes stratēģija, kas apvieno cilvēkus no dažādām sociālajām vidēm – sākot no skolēniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem līdz riteņbraukšanas entuziastiem un romu kopienu locekļiem.”
Stacionāro un pārnēsājamo sensoru apvienošana
Pilsoniskās zinātnes iniciatīvās gaisa kvalitātes jomā mērījumiem parasti tiek izmantotas fiksētas sensorierīces. Tomēr “jaunās tehnoloģijas tagad ļauj cilvēkiem izsekot savu personīgo gaisa piesārņojuma iedarbību, ikdienā pārvietojoties dažādās vidēs, piemēram, mājās, ārā un darbā. Sāk parādīties hibrīda pieeja, kas apvieno fiksētas un pārnēsājamas ierīces.”
Mērījumu kampaņu laikā brīvprātīgie izmanto mobilos, rentablus sensorus. Pēc tam vērtīgie dati par gaisa kvalitāti un satiksmi tiek darīti pieejami sabiedrībai, izmantojot atvērtus informācijas paneļus un mobilās lietotnes, tādējādi veicinot vides apzinīguma pieaugumu.
Lai nodrošinātu šo lēto ierīču apkopoto datu ticamību, pētnieki ir izstrādājuši stingru kalibrēšanas procesu. Tas ietver mākonī balstītu algoritmu, kas salīdzina šo sensoru rādījumus ar augstas kvalitātes oficiālo staciju un citu līdzīgu ierīču rādījumiem šajā apgabalā. Pēc tam apstiprinātie dati tiek kopīgoti ar valsts iestādēm.
COMPAIR ir izveidojis lietotājam draudzīgus standartus un protokolus šiem lētajiem sensoriem, nodrošinot, ka tos var viegli izmantot arī neeksperti. Tas ir devis iespēju iedzīvotājiem visās pilotpilsētās sadarboties ar vienaudžiem un aktīvi iesaistīties diskusijās, lai, pamatojoties uz viņu atklājumiem, ierosinātu politikas uzlabojumus. Piemēram, Sofijā projekta ietekme ir likusi daudziem vecākiem izvēlēties pašvaldības autobusus, nevis braucienus uz skolu ar personīgo automašīnu, demonstrējot pāreju uz ilgtspējīgāku dzīvesveidu.
Mēs piedāvājam plašu gāzes sensoru klāstu, ko var izmantot dažādos gadījumos šādās vietās:
https://www.alibaba.com/product-detail/CE-LORA-LORAWAN-GPRS-4G-WIFI_1600344008228.html?spm=a2747.manage.0.0.1cd671d2iumT2T
Publicēšanas laiks: 2024. gada 20. jūnijs