Sastādīšana ar izdevīgāku augsnes mitruma sensoru

Kolīna Džozefsone, Kalifornijas Universitātes Santakrusas elektrotehnikas un datortehnikas docente, ir izveidojusi pasīvās radiofrekvences birkas prototipu, ko varētu aprakt pazemē un atspoguļot radioviļņus no virszemes lasītāja, ko tur kāds cilvēks, pārvadāts ar dronu vai uzstādīts transportlīdzeklī.Sensors informēs audzētājus, cik daudz mitruma ir augsnē, pamatojoties uz laiku, kas nepieciešams šo radioviļņu braucienam.
Džozefsona mērķis ir palielināt attālās uzrādes izmantošanu apūdeņošanas lēmumos.
"Plašā motivācija ir uzlabot apūdeņošanas precizitāti," sacīja Džozefsons."Desmitgadēs veiktie pētījumi liecina, ka, izmantojot sensoru apūdeņošanu, jūs ietaupāt ūdeni un saglabājat augstu ražu."
Tomēr pašreizējie sensoru tīkli ir dārgi, un tiem ir nepieciešami saules paneļi, elektroinstalācijas un interneta savienojumi, kas var darbināt tūkstošiem dolāru katrai zondes vietai.
Nozveja ir tāda, ka lasītājam ir jāiet garām atzīmes tuvumā.Viņa lēš, ka viņas komanda var panākt, lai tā darbotos 10 metrus virs zemes un 1 metra dziļumā zemē.
Džozefsone un viņas komanda ir izveidojuši veiksmīgu birkas prototipu, kasti, kas pašlaik ir aptuveni kurpju kastes lielumā, kurā atrodas radiofrekvences birka, ko darbina pāris AA baterijas, un virszemes lasītāju.
Viņa plāno atkārtot eksperimentu ar mazāku prototipu, ko finansē no Pārtikas un lauksaimniecības pētniecības fonda dotācijas, un izgatavot tos desmitiem, kas ir pietiekami lauka izmēģinājumiem komerciāli pārvaldītās saimniecībās.Viņa sacīja, ka izmēģinājumi notiks ar lapu zaļumiem un ogām, jo ​​tās ir galvenās kultūras Salinas ielejā netālu no Santakrusas.
Viens no mērķiem ir noteikt, cik labi signāls izplatīsies cauri lapotnēm.Līdz šim stacijā viņi ir aprakti etiķetes blakus pilienu līnijām līdz 2,5 pēdām un iegūst precīzus augsnes rādījumus.
Ziemeļrietumu apūdeņošanas eksperti uzteica ideju - precīza apūdeņošana patiešām ir dārga, taču viņiem bija daudz jautājumu.
Četam Dufo (Chet Dufault), audzētājam, kurš izmanto automatizētus apūdeņošanas rīkus, šī koncepcija patīk, taču viņš atteicās no darbaspēka, kas vajadzīgs, lai sensoru novietotu marķējuma tuvumā.
"Ja jums ir jānosūta kāds vai pats... jūs varat tikpat vienkārši uzlīmēt augsnes zondi 10 sekundēs," viņš teica.
Trojs Pīterss, Vašingtonas štata universitātes bioloģisko sistēmu inženierijas profesors, apšaubīja, kā augsnes tips, blīvums, tekstūra un nelīdzenums ietekmē rādījumus un vai katra vieta būtu jākalibrē atsevišķi.
Simtiem sensoru, ko uzstādījuši un uzturējuši uzņēmuma tehniķi, sazinās pa radio ar vienu uztvērēju, ko darbina saules panelis līdz 1500 pēdu attālumā, kas pēc tam pārsūta datus uz mākoni.Akumulatora darbības laiks nav problēma, jo tie tehniķi katru sensoru apmeklē vismaz reizi gadā.
Džozefsona prototipi ir radušies pirms 30 gadiem, sacīja Bens Smits, Semios tehniskās apūdeņošanas speciālists.Viņš atceras, ka apglabāts ar atklātiem vadiem, kurus strādnieks fiziski pieslēgtu rokas datu reģistrētājam.
Mūsdienu sensori var sadalīt datus par ūdeni, uzturu, klimatu, kaitēkļiem un daudz ko citu.Piemēram, uzņēmuma augsnes detektori veic mērījumus ik pēc 10 minūtēm, ļaujot analītiķiem noteikt tendences.