Visā valstī ir spēkā desmitiem ieteikumu vārīt ūdeni rezervēm. Vai pētnieku komandas inovatīvā pieeja varētu palīdzēt atrisināt šo problēmu?
Hlora sensorus ir viegli izgatavot, un, pievienojot mikroprocesoru, tas ļauj cilvēkiem pārbaudīt savu ūdeni ķīmisko elementu klātbūtnei — labs rādītājs tam, vai ūdens ir apstrādāts un ir drošs dzeršanai.
Dzeramā ūdens trūkums pirmās nācijas rezervātos ir bijis problēma jau gadu desmitiem. Federālā valdība 2016. gada budžetā paredzēja 1,8 miljardus dolāru, lai izbeigtu ilgstošos brīdinājumus par ūdens vārīšanu — pašlaik visā valstī ir 70 brīdinājumi par ūdens vārīšanu.
Taču dzeramā ūdens problēmas atšķiras atkarībā no rezervāta. Piemēram, Rubikona ezers ir noraizējies par tuvumā esošo naftas smilšu ieguves ietekmi. Sešu valstu grupas problēma nav ūdens attīrīšana, bet gan ūdens piegāde. Rezervāts 2014. gadā uzcēla 41 miljonu dolāru vērtu ūdens attīrīšanas iekārtu, taču tam nav līdzekļu, lai no iekārtas novadītu caurules līdz vietējiem iedzīvotājiem. Tā vietā tas ļauj cilvēkiem bez maksas ņem ūdeni no iekārtas.
Kad Martina-Hila un viņas komanda sāka sadarboties ar kopienu, viņi saskārās ar pieaugošu tā saukto “ūdens trauksmi”. Daudziem cilvēkiem abos rezervātos nekad nav bijis tīra dzeramā ūdens; īpaši jaunieši baidās, ka viņiem tas nekad nebūs.
“Pastāv bezcerības sajūta, ko mēs neredzējām pirms 15 gadiem,” sacīja Martins-Hils. “Cilvēki nesaprot aborigēnus – tava zeme esi tu. Ir tāds teiciens: “Mēs esam ūdens; ūdens esam mēs. Mēs esam zeme; zeme esam mēs.”
Publicēšanas laiks: 2024. gada 21. februāris