Austrālijas valdība ir izvietojusi sensorus Lielā Barjerrifa daļās, lai reģistrētu ūdens kvalitāti.
Lielais Barjerrifs aizņem aptuveni 344 000 kvadrātkilometru lielu platību pie Austrālijas ziemeļaustrumu krastiem. Tajā ir simtiem salu un tūkstošiem dabisku veidojumu, ko sauc par koraļļu rifiem.
Sensori mēra nogulumu un oglekļa materiāla līmeni, kas ieplūst no Ficrojas upes Kepela līcī Kvīnslendā. Šī teritorija atrodas Lielā Barjerrifa dienvidu daļā. Šīs vielas var kaitēt jūras dzīvībai.
Programmu pārvalda Austrālijas valdības aģentūra — Austrālijas zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības organizācija (CSIRO). Aģentūra norādīja, ka darbā tiek izmantoti sensori un satelītu dati, lai mērītu ūdens kvalitātes izmaiņas.
Austrālijas piekrastes un iekšzemes ūdensceļu kvalitāti apdraud pieaugošā temperatūra, urbanizācija, mežu izciršana un piesārņojums, norāda eksperti.
Raidījumu vada Alekss Helds. Viņš pastāstīja VOA, ka nogulumi varētu būt kaitīgi jūras dzīvībai, jo tie bloķē saules gaismu no jūras gultnes. Saules gaismas trūkums var kaitēt jūras augu un citu organismu augšanai. Nogulumi nosēžas arī uz koraļļu rifiem, ietekmējot tur esošo jūras dzīvību.
Helds sacīja, ka sensori un satelīti tiks izmantoti, lai mērītu to programmu efektivitāti, kuru mērķis ir samazināt upju nogulumu plūsmu vai noplūdi jūrā.
Helds norādīja, ka Austrālijas valdība ir īstenojusi vairākas programmas, kuru mērķis ir samazināt nogulumu ietekmi uz jūras dzīvību. To vidū ir augu audzēšanas atļaušana gar upju gultnēm un citām ūdenstilpnēm, lai novērstu nogulumu iekļūšanu.
Vides aizstāvji brīdina, ka Lielais Barjerrifs saskaras ar vairākiem draudiem. To vidū ir klimata pārmaiņas, piesārņojums un lauksaimniecības notece. Rifs stiepjas aptuveni 2300 kilometru garumā un kopš 1981. gada ir iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā.
Urbanizācija ir process, kurā arvien vairāk cilvēku pamet lauku apvidus un pārceļas uz dzīvi pilsētās.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 31. janvāris